Ja cilvēks atbilstoši tam ir maksājis nodokļus, tad varu tikai apsveikt!
Andis-x on
Kurus pensiju līmeņus tas ietver ? Vai tas ietver trešo ?
IndyDino on
Domājot par savu pensiju rodas jautājums, ja esošie pensionāri saņēma vidējās algas, tad pensija sanāk puse vai pat mazāk kā puse no šobrīdējās vidējās algas, kurai pa virsu vēl uzliek nodokļus?
Vai tas ir pensiju līmeņu un iekārtas maiņas dēļ vai arī nākotnes pensionāriem spīd līdzīgs liktenis saņemt labi, ja pusi, no tajā brīdī esošās vidējās algas?
Atvainojos par stulbajiem jautājumiem, nav padziļinātas izpratnes šajā jautājumā, bet būtu interesanti uzzināt.
Edit: t.i., ja vidējā alga šobrīd ir 1.8k, par kuru tiek maksāti visi nodokļi, bet pensijas vecumā vidējā valstī ir jau sasniegusi 4.5k€, vai pensija tiek līdzi algas izmaiņām?
Vilx0 on
Parēķiniet paši,tie kas to pensiju varbūt arī sāka saņemt 90tajos, tātad 62-65 gadus veci tolaik,visdrīzāk jau laiku nav starp mums un nesaņem nekādu pensiju, par ko cepiens?
Lietuvens on
Tam kājeles aug šeit:
1996. gada likuma robs: “Superpensiju” dzimšana
Problēma: Pārejot uz jauno pensiju sistēmu 1996. gadā, valstij vajadzēja aprēķināt sākuma kapitālu par padomju laikā nostrādātajiem gadiem. Tika izveidota formula, kas cilvēka atalgojumu 1996.–1999. gadā reizināja ar visiem līdz tam nostrādātajiem gadiem.
Kā to izmantoja? Uzņēmīgi cilvēki (baņķieri, politiķi, uzņēmēji) 1996. gadā sev oficiāli izmaksāja astronomiskas algas un nomaksāja sociālo nodokli. Sistēma automātiski pieņēma: ja cilvēks šodien pelna miljonus, viņš “tikpat” ir pelnījis arī pēdējos 30 gadus rūpnīcā.
Rezultāts: Īslaicīgas, bet milzīgas nodokļu iemaksas mākslīgi uzpūta šo cilvēku pensijas kapitālu. Tas radīja “superpensijas”, kas vēl šodien valstij prasa izmaksāt desmitiem tūkstošu eiro mēnesī atsevišķiem indivīdiem.
Kā to apturēja?
Vēlāk likumdevēji ieviesa sociālo iemaksu griestus (maksimālo summu, no kuras rēķina pensiju), lai apturētu budžeta izsūkšanu. Taču tie, kuri paguva robu izmantot, savas garantētās milzu summas paturēja.
Šis vēsturiskais robs (kopā ar citiem vēlākiem izņēmumiem, piemēram, solidaritātes nodokli) ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā joprojām ir milzīga pensiju nevienlīdzība, lielākajām vecuma pensijām pārsniedzot pat 40 000 eiro mēnesī.
5 Comments
Ja cilvēks atbilstoši tam ir maksājis nodokļus, tad varu tikai apsveikt!
Kurus pensiju līmeņus tas ietver ? Vai tas ietver trešo ?
Domājot par savu pensiju rodas jautājums, ja esošie pensionāri saņēma vidējās algas, tad pensija sanāk puse vai pat mazāk kā puse no šobrīdējās vidējās algas, kurai pa virsu vēl uzliek nodokļus?
Vai tas ir pensiju līmeņu un iekārtas maiņas dēļ vai arī nākotnes pensionāriem spīd līdzīgs liktenis saņemt labi, ja pusi, no tajā brīdī esošās vidējās algas?
Atvainojos par stulbajiem jautājumiem, nav padziļinātas izpratnes šajā jautājumā, bet būtu interesanti uzzināt.
Edit: t.i., ja vidējā alga šobrīd ir 1.8k, par kuru tiek maksāti visi nodokļi, bet pensijas vecumā vidējā valstī ir jau sasniegusi 4.5k€, vai pensija tiek līdzi algas izmaiņām?
Parēķiniet paši,tie kas to pensiju varbūt arī sāka saņemt 90tajos, tātad 62-65 gadus veci tolaik,visdrīzāk jau laiku nav starp mums un nesaņem nekādu pensiju, par ko cepiens?
Tam kājeles aug šeit:
1996. gada likuma robs: “Superpensiju” dzimšana
Problēma: Pārejot uz jauno pensiju sistēmu 1996. gadā, valstij vajadzēja aprēķināt sākuma kapitālu par padomju laikā nostrādātajiem gadiem. Tika izveidota formula, kas cilvēka atalgojumu 1996.–1999. gadā reizināja ar visiem līdz tam nostrādātajiem gadiem.
Kā to izmantoja? Uzņēmīgi cilvēki (baņķieri, politiķi, uzņēmēji) 1996. gadā sev oficiāli izmaksāja astronomiskas algas un nomaksāja sociālo nodokli. Sistēma automātiski pieņēma: ja cilvēks šodien pelna miljonus, viņš “tikpat” ir pelnījis arī pēdējos 30 gadus rūpnīcā.
Rezultāts: Īslaicīgas, bet milzīgas nodokļu iemaksas mākslīgi uzpūta šo cilvēku pensijas kapitālu. Tas radīja “superpensijas”, kas vēl šodien valstij prasa izmaksāt desmitiem tūkstošu eiro mēnesī atsevišķiem indivīdiem.
Kā to apturēja?
Vēlāk likumdevēji ieviesa sociālo iemaksu griestus (maksimālo summu, no kuras rēķina pensiju), lai apturētu budžeta izsūkšanu. Taču tie, kuri paguva robu izmantot, savas garantētās milzu summas paturēja.
Šis vēsturiskais robs (kopā ar citiem vēlākiem izņēmumiem, piemēram, solidaritātes nodokli) ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā joprojām ir milzīga pensiju nevienlīdzība, lielākajām vecuma pensijām pārsniedzot pat 40 000 eiro mēnesī.