I just found such a schedule on reddit. It seems that the only countries in Europe that do not promise pensions are Denmark and Iceland? Maybe someone with more understanding has a comment?
Bez eksperta analīzes ar šo ir grūti strādāt. Uzraksti savu kaut kādu skatījumu.
FrynyusY on
Funded – krājam paši savu naudu, audzējam, vecumdienās lietojam. Latvijā 2. pensiju līmenis
Unfunded – esošie strādājošie maksā pensijas esošajiem pensionāriem. Dzīvo ar cerību ka tavās vecumdienās kāds tev maksās pensiju no savas darba algas. Latvijā 1. pensiju līmenis
Eiropā ir dažāda proporcija starp šīm metodēm. Latvijā 14% no algas iet uz 1. līmeni, 6% uz 2. līmeni un par to arī tabula
shtern0007 on
# Ko nozīmē šie dati?
Tabula rāda **uzkrātās pensiju saistības** (cik valstij “parādā” ir nākotnē izmaksājamās pensijas) — izteiktas gan kā % no IKP, gan miliardos eiro. 2021. gada dati no Eurostat.
**Divas kategorijas:**
* **Private/funded** — pensiju fondos faktiski uzkrāta nauda (reāli aktīvi)
* **Unfunded** — valsts solījumi izmaksāt pensijas nākotnē, bet bez uzkrājuma (PAYG sistēma — strādājošie maksā pensionāriem)
Lielākā daļa ES valstu galvenokārt paļaujas uz unfunded sistēmu — tā ir strukturāla problēma novecojošām sabiedrībām.
# Latvija uz citu fona
**Latvija: 248% no IKP**, no kā funded 19%, unfunded 229%.
|Aspekts|Latvija|Konteksts|
|:-|:-|:-|
|Kopējās saistības % IKP|**248%**|Vidēji zemas. Spānija 507%, Grieķija 412%, Austrija 464%|
|Funded daļa|**19%**|Viduvēji. Nīderlande 208%, Dānija 70% — tur pensiju fondi ir milzīgi|
|Absolūtā summa|**83 mljrd. €**|Maza ekonomika — salīdzināms ar Igauniju (98 mljrd.)|
**Galvenie secinājumi par Latviju:**
1. **Relatīvi labā pozīcijā** — zemas saistības % no IKP nozīmē mazāku slogu uz nākotnes nodokļu maksātājiem nekā, piemēram, Dienvideiropā
2. **Funded daļa ir maza** — 19% nozīmē, ka pensiju 2. līmenis (privātie fondi) nav īpaši liels; Nīderlande vai Dānija ar 70–208% ir daudz labāk nodrošinātas reāliem aktīviem
3. **Demogrāfiskais risks paliek** — unfunded 229% joprojām nozīmē, ka sistēma ir atkarīga no tā, vai nākotnē būs pietiekami daudz strādājošo
Īsāk: Latvija nav vislielākajā riskā, bet pensiju sistēmas ilgtspēja ir atkarīga no demogrāfijas un ekonomikas izaugsmes — ko mēs zinām, ka ir sarežģīts jautājums.
3 Comments
Bez eksperta analīzes ar šo ir grūti strādāt. Uzraksti savu kaut kādu skatījumu.
Funded – krājam paši savu naudu, audzējam, vecumdienās lietojam. Latvijā 2. pensiju līmenis
Unfunded – esošie strādājošie maksā pensijas esošajiem pensionāriem. Dzīvo ar cerību ka tavās vecumdienās kāds tev maksās pensiju no savas darba algas. Latvijā 1. pensiju līmenis
Eiropā ir dažāda proporcija starp šīm metodēm. Latvijā 14% no algas iet uz 1. līmeni, 6% uz 2. līmeni un par to arī tabula
# Ko nozīmē šie dati?
Tabula rāda **uzkrātās pensiju saistības** (cik valstij “parādā” ir nākotnē izmaksājamās pensijas) — izteiktas gan kā % no IKP, gan miliardos eiro. 2021. gada dati no Eurostat.
**Divas kategorijas:**
* **Private/funded** — pensiju fondos faktiski uzkrāta nauda (reāli aktīvi)
* **Unfunded** — valsts solījumi izmaksāt pensijas nākotnē, bet bez uzkrājuma (PAYG sistēma — strādājošie maksā pensionāriem)
Lielākā daļa ES valstu galvenokārt paļaujas uz unfunded sistēmu — tā ir strukturāla problēma novecojošām sabiedrībām.
# Latvija uz citu fona
**Latvija: 248% no IKP**, no kā funded 19%, unfunded 229%.
|Aspekts|Latvija|Konteksts|
|:-|:-|:-|
|Kopējās saistības % IKP|**248%**|Vidēji zemas. Spānija 507%, Grieķija 412%, Austrija 464%|
|Funded daļa|**19%**|Viduvēji. Nīderlande 208%, Dānija 70% — tur pensiju fondi ir milzīgi|
|Absolūtā summa|**83 mljrd. €**|Maza ekonomika — salīdzināms ar Igauniju (98 mljrd.)|
**Galvenie secinājumi par Latviju:**
1. **Relatīvi labā pozīcijā** — zemas saistības % no IKP nozīmē mazāku slogu uz nākotnes nodokļu maksātājiem nekā, piemēram, Dienvideiropā
2. **Funded daļa ir maza** — 19% nozīmē, ka pensiju 2. līmenis (privātie fondi) nav īpaši liels; Nīderlande vai Dānija ar 70–208% ir daudz labāk nodrošinātas reāliem aktīviem
3. **Demogrāfiskais risks paliek** — unfunded 229% joprojām nozīmē, ka sistēma ir atkarīga no tā, vai nākotnē būs pietiekami daudz strādājošo
Īsāk: Latvija nav vislielākajā riskā, bet pensiju sistēmas ilgtspēja ir atkarīga no demogrāfijas un ekonomikas izaugsmes — ko mēs zinām, ka ir sarežģīts jautājums.
No [Claude.ai](http://Claude.ai)